Vegāniskā Kaņepju-smiltsērkšķu eļļa ir superprodukts. Tai dabīgo, oranžo krāsu piešķir smiltsērkšķu eļļa, kurai piemīt neskaitāmas vērtīgas īpašības. Eļļa tiek rekomendēta ikdienas lietošanā, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, līdzsvarotu ķermeņa svaru un veicinātu asinsriti. To ir ieteicams lietot līdz divām ēdamkarotēm dienā, uzņemot to veidos, kas labpatīk visvairāk. Piemēram, uz maizes (sviesta vietā), vai pievienojot salātiem, putrām, aukstajām mērēm, sautējumiem, kokteiļiem un citiem ēdieniem. Eļļai patīkamu garšu piešķir riekstainā nots. Bet kas tad vērtīgs īsti slēpjas divu eļļu porduktā? Piedāvājam ar smiltsērkšķu eļļas un kaņepju eļļas īpašībām iepazīties rakstā, kuru konsultējusi Alise Kindzule.
-
Vēsturiski – ķīnas medicīnā tika lietos kā saaukstēšanās preparāts, kas uzlabo gremošanu un sirds – asinsvadu veselību.
- Senie grieķi ir devuši zirgiem ēst smiltsērkšķa lapas, lai būsu skaista, spīdīga spalva.
- Ķīnas un Tibetas medicīnā tika uzskatīts, ka smilsērkšķis ir labākais veids, kā atgūt vitalitāti, sevišķi, ja cilvēks jūtas vājš un noguris.
Kaņepju - smiltsērkšķu eļļa ir bagāta vitamīniem, minerālvielām un antioksidantiem bagāta. Tās sastāvā esošie karotinoīdi tiek pārveidoti par vitamīnu A.
Smiltsērkšķa eļļu var uzņemt iekšķīgi, var to arī izmantot uz ādas tās veselībai un skaistumam.
Tā ir piemērota ādas, gļotādas, zobu un smaganu veselībai. Eļļa satur nepiesātinātās taukskābes, antioksidantus, fitosterolus, karotinoīdus, palmitīnskābi, E un K vitamīnu, kas rūpējas par ādas veselību un veicina tās atjaunošanos un dzīšanas procesus. Tā satur arī linolskābe – omega 6 taukskābe, kas var mazināt psoriāzi un aknes simptomus, ir vērtīgs palīgs sausas ādas gadījumā. Smiltsērkšķu eļļas sastāvdaļas aizsargā no kaitīgajiem saules UV stariem. Ne velti smiltsērkšķu eļļa tiek pievienota pretnovecošanās krēmiem, kā arī niezošas un sausas ādas gadījumos.
Eļļa nodrošina redzes asumu, mazina novecošanās procesus un veicina reproduktīvo sistēmu.
Būtiksi piebilst, ka smiltsērkšķu eļļa palīdz onkoloģijas profilaksē. Tās sastāvā esošais alfa karotīns, flavonoīdi, antioksidanti un kvercetīns palīdz nogalināt onkoloģiskās šūnas, kā arī neļauj tām izplatīties, palīdzot aizargāt arī šūnas staru terapijas laikā.
Smiltsērkšķu eļļa satur C vitamīnu, kas atbild par cilvēka imūno sistēmu. Smiltsērkšķī C vitamīns ir sastopams par 9 reizēm vairāk (!) nekā citronos. Smiltsērkšķī esošie flavonoīdi un antioksidanti stiprina imūno funkciju, palīdz izvairīties no saslimšanām, kā arī cīnās pret infekciju slimībām.
Nereti tiek izcelta smiltsērkšķa labvēlīgā ietekme sirdis un asinsvadu sistēmas darbībai. Tieši kvercetīns palīdz uzlabot sirds veselību.
Interesanti, ka smiltsērkšķu eļļa ir viena no retajām augu izcelsmes eļļām, kas satur visas četras (omega 3, 6, 7 un 9) omega taukskābes. Vairāk kā puse no smiltsērkšķī esošajām taukskābēm ir mono un polinepiesātinātās taukskābes, kas ir organismam vērtīgas. Vērtīgās taukskābes – omega 3 (imunitāte, sirds, asinsvadu veselība), palīdz samazināt holesterīna līmeni asinīs, kā arī samazina tā uzsūkšanās spējas no uztura (fitosterols). Smiltsērkšķī esošās sastāvdaļas var mazināt asinsspiedienu, zema blīvuma holesterīnu. Fitosteroliem ir pretiekaisuma aktivitāte. Tāpat omega taukkābes palīdz regulēt un mazināt cukura līmeni asinīs, pastiprinot insulīna sekrēciju un sensivitāti, tādējādi palīdzot cukura diabēta profilaksē.
Smiltsērkšķa ogā sastopama arī palmitīnskābe, kas atrodama cilvēka ādā. Tieši tādēļ eļļa veicina dzīšanu un veicina ādas veselību. Tāpat tā palīdz šūnām atjaunoties pēc lielas fiziskas vai emocionālas slodzes.
Augu steroli palīdz ilgāk saglabāt jaunību. Turklāt tie arī palīdz uzturēt hidratāciju, maigu ādas tekstūru un palielina ādas elastību.
Ogas satur arī ievērojamu apjomu dzelzi, kalciju, magniju, kāliju, varu un cinku.
Smiltsērkšķī esošās vērtīgās tauksābes, E vitamīns un karotinoīdi var pasargāt aknu šūnas no bojājumiem, kā arī uzlabot aknu rādītājus.
Tāpat smiltsērkšķis var uzlabot gremošanu (sevišķi čūlas gadījumā), var mazināt menopauzes simptomus un veicināt skaistu matu veselību.
Kaņepes satur arī tādas neaizstājamās taukskābes kā omega 3 un omega 6, kā arī visas neaizstājamās aminoskābes, kas augu izcelsmes produktos sastopams reti.
No veselības aspketa raugoties, trīs svarīgākās omega 3 taukskābes ir alfa linolēnskābe (ALA), eikopentaēnskābe (EPA) un dokozaheksaēnskābe (DHA). Kaņepju eļļa ir koncentrēts augu izcelsmes ALA avots. Pieaugušam vīrietim dienā nepieciešams uzņemt 1,6 grami ALA dienā, kamēr sievietēm – 1,1 g. Kaņepju sēklas satur 2,6 g ALA uz 30 g produkta, kas ir aptuveni 3 ēdamkarotes.
Kaņepju sēklas satur visas neaizstājamās aminoskābes, tādēļ tiek uzskatīts par vērtīgu olbaltumielu avotu, sevišķi veģetāriešiem un vegāniem. 100 g kaņepju sēkas satur vairāk kā 30 g olbaltumvielas.
Vien neliels daudzums (30 g) kaņepju sēklu satur vidēji 210 mg magnija. Magnijs nodrošina normālus vielmaiņas un gremošanas procesus organismā. Ļoti nepieciešams arī normālai nervu un muskuļu darbībai (relaksējoša efektivitāte). Magnija deficītam ir saistība ar insulīna rezistenci, metabolām saslimšanām, sirds – asinsvadu slimībām, kā arī osteoporozi.